Rupjie pantiņi.
Mežā pežā ugunsgrēksSeptiņ pipmju karaspēksMeitas bļauj nu ir galsPimpis stāv kā lielgabals.
|
Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.
|
| |
|
Kaķīts mans, kakjiits mans
Melns bez baltaam kjepinjaam
Acu nav, ausu nav
Vairs nekad vinjsh neteiks 'njau'
Astes nav, pulsa nav
Vinjsh ir saacis smirdeet jau!
|
Zibens spēra kūtī
Govis sāka pļūtīt
Zirgi sāka bubināt
Vecais dirsu šļubināt.
|
| |
|
| |
|
Divpakaļu parazīts
Apkārtējo nepazīts,
Visu acīs sūdos mīts
Zīmējās kā baltais krīts!
|
| |
|
Es meitiņa piedzērusi,
Man dozīte izkrituse;
Es jums lūdzu, ciema puiši,
Izpisuši, atrodiet!
|
| |
|
| |
